4. Jambukhādakasaṃyuttaṃ

1. Nibbānapañhāsuttaṃ

314. Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho jambukhādako paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jambukhādako paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –

‘‘‘Nibbānaṃ, nibbāna’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, nibbāna’’nti? ‘‘Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati nibbāna’’nti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Arahattapañhāsuttaṃ

315. ‘‘‘Arahattaṃ, arahatta’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso , arahatta’’nti? ‘‘Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati arahatta’’nti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho āvuso, maggo, ayaṃ paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Dhammavādīpañhāsuttaṃ

316. ‘‘Ke nu kho, āvuso sāriputta, loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke sugatā’’ti? ‘‘Ye kho, āvuso, rāgappahānāya dhammaṃ desenti, dosappahānāya dhammaṃ desenti, mohappahānāya dhammaṃ desenti, te loke dhammavādino. Ye kho, āvuso, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā. Yesaṃ kho, āvuso, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, doso pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, te loke sugatā’’ti.

‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Tatiyaṃ.

4. Kimatthiyasuttaṃ



4. 蒲桃食者相应
1. 涅槃问经
有一次,尊者舍利弗住在摩揭陀国那罗迦村。那时,蒲桃食者游行者来到尊者舍利弗所在之处;来到后,与尊者舍利弗互相问候。寒暄礼节性的交谈结束后,坐在一旁。坐在一旁的蒲桃食者游行者对尊者舍利弗说道:
"舍利弗贤友,人们说'涅槃,涅槃'。贤友,什么是涅槃呢?"
"贤友,贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽,这被称为涅槃。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来证悟这涅槃呢?"
"贤友,确实有道路、有方法来证悟这涅槃。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来证悟这涅槃呢?"
"贤友,就是这八支圣道来证悟这涅槃,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来证悟这涅槃。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来证悟这涅槃。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第一
2. 阿罗汉果问经
"舍利弗贤友,人们说'阿罗汉果,阿罗汉果'。贤友,什么是阿罗汉果呢?"
"贤友,贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽,这被称为阿罗汉果。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来证悟这阿罗汉果呢?"
"贤友,确实有道路、有方法来证悟这阿罗汉果。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来证悟这阿罗汉果呢?"
"贤友,就是这八支圣道来证悟这阿罗汉果,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来证悟这阿罗汉果。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来证悟这阿罗汉果。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第二
3. 说法者问经
"舍利弗贤友,世间上谁是说法者?谁在世间上善行道?谁在世间上善逝?"
"贤友,那些为了断除贪欲而说法的人,为了断除嗔恚而说法的人,为了断除愚痴而说法的人,他们是世间上的说法者。贤友,那些为了断除贪欲而修行的人,为了断除嗔恚而修行的人,为了断除愚痴而修行的人,他们在世间上善行道。贤友,那些已断除贪欲、根除贪欲、如断多罗树头使之不复生长的人,已断除嗔恚、根除嗔恚、如断多罗树头使之不复生长的人,已断除愚痴、根除愚痴、如断多罗树头使之不复生长的人,他们在世间上善逝。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来断除这贪欲、嗔恚、愚痴呢?"
"贤友,确实有道路、有方法来断除这贪欲、嗔恚、愚痴。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来断除这贪欲、嗔恚、愚痴呢?"
"贤友,就是这八支圣道来断除这贪欲、嗔恚、愚痴,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来断除这贪欲、嗔恚、愚痴。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来断除这贪欲、嗔恚、愚痴。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第三
4. 何义经

317. ‘‘Kimatthiyaṃ , āvuso sāriputta, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’’ti? ‘‘Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā’’ti? ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā’’ti?

‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa dukkhassa pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Catutthaṃ.

5. Assāsappattasuttaṃ

318. ‘‘‘Assāsappatto, assāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, assāsappatto hotī’’ti? ‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, assāsappatto hotī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso , maggo ayaṃ paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Pañcamaṃ.

6. Paramassāsappattasuttaṃ

319. ‘‘‘Paramassāsappatto, paramassāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, paramassāsappatto hotī’’ti? ‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimutto hoti, ettāvatā kho, āvuso, paramassāsappatto hotī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo pana, āvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Vedanāpañhāsuttaṃ

320. ‘‘‘Vedanā, vedanā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vedanā’’ti? ‘‘Tisso imāvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, āvuso, tisso vedanā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Sattamaṃ.

8. Āsavapañhāsuttaṃ



"舍利弗贤友,在沙门乔达摩那里修梵行是为了什么目的?"
"贤友,在世尊那里修梵行是为了完全了知苦。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来完全了知这苦?"
"贤友,确实有道路、有方法来完全了知这苦。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来完全了知这苦?"
"贤友,就是这八支圣道来完全了知这苦,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来完全了知这苦。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来完全了知这苦。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第四
5. 得安慰经
"舍利弗贤友,人们说'得安慰,得安慰'。贤友,如何才算是得安慰呢?"
"贤友,当比丘如实了知六触处的生起、消失、味著、过患、出离时,这时贤友,就算是得安慰了。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来证悟这安慰?"
"贤友,确实有道路、有方法来证悟这安慰。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来证悟这安慰?"
"贤友,就是这八支圣道来证悟这安慰,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来证悟这安慰。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来证悟这安慰。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第五
6. 得最上安慰经
"舍利弗贤友,人们说'得最上安慰,得最上安慰'。贤友,如何才算是得最上安慰呢?"
"贤友,当比丘如实知见六触处的生起、消失、味著、过患、出离后,无取而解脱时,这时贤友,就算是得最上安慰了。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来证悟这最上安慰?"
"贤友,确实有道路、有方法来证悟这最上安慰。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来证悟这最上安慰?"
"贤友,就是这八支圣道来证悟这最上安慰,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来证悟这最上安慰。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来证悟这最上安慰。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第六
7. 受问经
"舍利弗贤友,人们说'受,受'。贤友,什么是受?"
"贤友,有这三种受。哪三种?乐受、苦受、不苦不乐受。贤友,这就是三种受。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来完全了知这三种受?"
"贤友,确实有道路、有方法来完全了知这三种受。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来完全了知这三种受?"
"贤友,就是这八支圣道来完全了知这三种受,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来完全了知这三种受。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来完全了知这三种受。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第七
8. 漏问经

321. ‘‘‘Āsavo , āsavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, āsavo’’ti? ‘‘Tayo me, āvuso, āsavā . Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, āvuso, tayo āsavā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ āsavānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ āsavānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Avijjāpañhāsuttaṃ

322. ‘‘‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā’’ti? ‘‘Yaṃ kho, āvuso, dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ – ayaṃ vuccatāvuso, avijjā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etissā avijjāya pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Navamaṃ.

10. Taṇhāpañhāsuttaṃ

323. ‘‘‘Taṇhā, taṇhā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, taṇhā’’ti? ‘‘Tisso imā, āvuso, taṇhā. Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, āvuso, tisso taṇhā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā , etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Dasamaṃ.

11. Oghapañhāsuttaṃ

324. ‘‘‘Ogho, ogho’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, ogho’’ti? ‘‘Cattārome, āvuso, oghā. Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho – ime kho, āvuso, cattāro oghā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ oghānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi . Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako , āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Ekādasamaṃ.

12. Upādānapañhāsuttaṃ



"舍利弗贤友,人们说'漏,漏'。贤友,什么是漏?"
"贤友,有这三种漏。欲漏、有漏、无明漏 - 贤友,这就是三种漏。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来断除这些漏?"
"贤友,确实有道路、有方法来断除这些漏。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来断除这些漏?"
"贤友,就是这八支圣道来断除这些漏,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来断除这些漏。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来断除这些漏。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第八
9. 无明问经
"舍利弗贤友,人们说'无明,无明'。贤友,什么是无明?"
"贤友,不知苦、不知苦集、不知苦灭、不知导致苦灭的道路,贤友,这被称为无明。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来断除这无明?"
"贤友,确实有道路、有方法来断除这无明。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来断除这无明?"
"贤友,就是这八支圣道来断除这无明,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来断除这无明。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来断除这无明。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第九
10. 爱问经
"舍利弗贤友,人们说'爱,爱'。贤友,什么是爱?"
"贤友,有这三种爱。欲爱、有爱、无有爱 - 贤友,这就是三种爱。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来断除这些爱?"
"贤友,确实有道路、有方法来断除这些爱。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来断除这些爱?"
"贤友,就是这八支圣道来断除这些爱,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来断除这些爱。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来断除这些爱。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第十
11. 暴流问经
"舍利弗贤友,人们说'暴流,暴流'。贤友,什么是暴流?"
"贤友,有这四种暴流。欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流 - 贤友,这就是四种暴流。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来断除这些暴流?"
"贤友,确实有道路、有方法来断除这些暴流。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来断除这些暴流?"
"贤友,就是这八支圣道来断除这些暴流,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来断除这些暴流。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来断除这些暴流。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第十一
12. 取问经

325. ‘‘‘Upādānaṃ, upādāna’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, upādāna’’nti? ‘‘Cattārimāni, āvuso, upādānāni. Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ – imāni kho, āvuso, cattāri upādānānī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti . ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ upādānānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Dvādasamaṃ.

13. Bhavapañhāsuttaṃ

326. ‘‘‘Bhavo, bhavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, bhavo’’ti? ‘‘Tayo me, āvuso, bhavā. Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo – ime kho, āvuso, tayo bhavā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ bhavānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Terasamaṃ.

14. Dukkhapañhāsuttaṃ

327. ‘‘‘Dukkhaṃ , dukkha’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, dukkha’’nti? ‘‘Tisso imā, āvuso, dukkhatā. Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā , vipariṇāmadukkhatā – imā kho, āvuso, tisso dukkhatā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Cuddasamaṃ.

15. Sakkāyapañhāsuttaṃ

328. ‘‘‘Sakkāyo , sakkāyo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, sakkāyo’’ti? ‘‘Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā, seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho . Ime kho, āvuso, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa sakkāyassa pariññāya , seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Pannarasamaṃ.

16. Dukkarapañhāsuttaṃ



"舍利弗贤友,人们说'取,取'。贤友,什么是取?"
"贤友,有这四种取。欲取、见取、戒禁取、我语取 - 贤友,这就是四种取。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来断除这些取?"
"贤友,确实有道路、有方法来断除这些取。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来断除这些取?"
"贤友,就是这八支圣道来断除这些取,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来断除这些取。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来断除这些取。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第十二
13. 有问经
"舍利弗贤友,人们说'有,有'。贤友,什么是有?"
"贤友,有这三种有。欲有、色有、无色有 - 贤友,这就是三种有。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来完全了知这些有?"
"贤友,确实有道路、有方法来完全了知这些有。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来完全了知这些有?"
"贤友,就是这八支圣道来完全了知这些有,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来完全了知这些有。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来完全了知这些有。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第十三
14. 苦问经
"舍利弗贤友,人们说'苦,苦'。贤友,什么是苦?"
"贤友,有这三种苦。苦苦、行苦、坏苦 - 贤友,这就是三种苦。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来完全了知这些苦?"
"贤友,确实有道路、有方法来完全了知这些苦。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来完全了知这些苦?"
"贤友,就是这八支圣道来完全了知这些苦,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来完全了知这些苦。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来完全了知这些苦。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第十四
15. 有身问经
"舍利弗贤友,人们说'有身,有身'。贤友,什么是有身?"
"贤友,世尊说这五取蕴是有身,即:色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。贤友,世尊说这五取蕴是有身。"
"贤友,有没有道路、有没有方法来完全了知这有身?"
"贤友,确实有道路、有方法来完全了知这有身。"
"贤友,什么是道路、什么是方法来完全了知这有身?"
"贤友,就是这八支圣道来完全了知这有身,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是道路,这就是方法来完全了知这有身。"
"贤友,这是善妙的道路,善妙的方法来完全了知这有身。舍利弗贤友,足以使人不放逸啊。"
第十五
16. 难行问经

329. ‘‘Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, imasmiṃ dhammavinaye dukkara’’nti? ‘‘Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṃ dhammavinaye dukkarā’’ti. ‘‘Pabbajitena panāvuso, kiṃ dukkara’’nti? ‘‘Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā’’ti. ‘‘Abhiratena panāvuso, kiṃ dukkara’’nti? ‘‘Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā’’ti. ‘‘Kīvaciraṃ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṃ assā’’ti? ‘‘Naciraṃ, āvuso’’ti. Soḷasamaṃ.

Jambukhādakasaṃyuttaṃ samattaṃ.

Tassuddānaṃ –

Nibbānaṃ arahattañca, dhammavādī kimatthiyaṃ;

Assāso paramassāso, vedanā āsavāvijjā;

Taṇhā oghā upādānaṃ, bhavo dukkhañca sakkāyo.


"舍利弗贤友,在这法与律中,什么是难行的?"
"贤友,在这法与律中,出家是难行的。"
"贤友,对于已出家的人,什么是难行的?"
"贤友,对于已出家的人,欢喜是难行的。"
"贤友,对于已欢喜的人,什么是难行的?"
"贤友,对于已欢喜的人,依法如法而行是难行的。"
"贤友,依法如法而行的比丘需要多长时间才能成为阿罗汉?"
"贤友,不需要很长时间。"
第十六
蒲桃食者相应完。
其摘要如下:
涅槃与阿罗汉果,说法者与何义,
安慰与最上安慰,受与漏无明,
爱与暴流取,有与苦和有身。



Imasmiṃ dhammavinaye dukkaranti.

在这法与律中,什么是难行的。

